Zinātniskā institūta līdzstrādnieks Dmitrijs Rodioncevs jūtas labi pasargāts no likteņa pavērsieniem, jo ir direktora sekretāres Aglajas Andrejevnas "svītā". Bet kādudien viņu neuzaicina uz iknedēļas tējas dzeršanu...
Stāsts ir par trim jauniešiem — Ēriku Riekstiņu (Ivars Kalniņš), Hariju Ozolu (Dzintars Veits) un Gunti Ruģēnu (Pēteris Liepiņš), kuri strādā Gāzes pārvaldē, tomēr prāts viņiem vairāk nesas uz izklaidēm. Pludmalē Ēriks, uzdodoties par apavu fabrikas galveno inženieri,...
Zvejas kuģa reiss Atlantijas okeānā ilgst jau pusgadu. Kapteinim Arvīdam mājās palikusi slima meitiņa, un viņš saņem ziņu, ka meita pēc operācijas nav izdzīvojusi. Matrozis Juris devies savā pirmajā reisā, lai nopelnītu mašīnai, bet tikko apprecētā sieva atsūta telegrammu, ka...
Perspektīvs konservatorijas students Laimonis Pārums, kas aizrāvies ar džezu, nolemj neturpināt mācības, bet spēlēt klavieres restorānā. Pakāpeniski viņa dzīvē arvien lielāku lomu sāk ieņemt alkohols un tikai liktenīga iepazīšanās ar Rebeku kļūst par viņa glābiņu.
Atradumu biroja aizmugurējā istabiņā, ar stingrā pieņēmēja atļauju, tika izveidots neliels teātra muzejs, pareizāk sakot, interešu klubs. Izmantojot vecā savādnieka laipnību pie viņa ciemojas draugi mākslinieki un pie tējas tases atceras savas aktieru dzīves zvaigžņu brīžus. ...
Kādam puisēnam steidzami nepieciešams sirds donors, citādi viņš ilgi vairs neizdzīvos. Viņa tēvs - bagāts oligarhs no noziedznieku pasaules - ir gatavs maksāt jebkuru summu, lai tikai viņa dēls dzīvotu. Bet, lai sirdi iegādātos, jāizstāv garas rindas, un vienīgā iespēja, kas...
Desmitgadīgais Čurkstiņš, reizē parasts un neparasts mūsdienu zēns, kurš savas pilsētas nomales gaitās nešķiras no diviem sev piemītošo aizraušanos lieciniekiem - fotoaparāta un balta runča vārdā Vatsons. Čurkstiņa mājās ir bagāta detektīvliteratūras bibliotēka. Izlasīto...
"Kā mēs aizgājām no mājām" ir 1986. gada īsmetrāžas spēlfilma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatas "Es stāstu savai sievai" motīviem. Filmas režisors ir Pēteris Krilovs.
Sirmā senatnē bijis tā, ka latvietis varējis izpūst, ko vien gribējis – sēni, koku vai pat otru latvieti. Reiz viņš izdomāja piepūst pasauli lielāku – lai vairāk vietas kokiem, sēnēm un citiem latviešiem...
